Daugav' abas malas
Mūžam nesadalās:
I Kurzeme, i Vidzeme,
I Latgale mūsu.
Šīs Raiņa dzejas rindas piepildījumu guva 1918. gada 18. novembrī, pirmo reizi izveidojoties neatkarīgai, visas latviešu apdzīvotās zemes apvienojošai valstij. Sarežģītā Latvijas vēstures gaita atspoguļojās arī tās heraldiskajā simbolikā.
Latvijas valsts ģerboni Satversmes sapulce apstiprināja 1921. gada 15. jūnijā. Tā meta autors bija Vilhelms Krūmiņš (1891–1959), bet oficiālo variantu izstrādāja Rihards Zariņš (1869–1939). Veidojot valsts ģerboni, kā pamatelementi tika izmantoti saule (simbolizēja tautas brīvību) un klasiskās heraldiskās figūras – lauva (saistījās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562–1795) ģerboni un atspoguļoja Latvijas rietumu daļu) un grifs, kas Latvijas heraldikas vēsturē kopš Pārdaugavas hercogistes laikiem (1566–1772) saistījās ar Vidzemi un Latgali. Trīs virs vairoga esošās zvaigznes iemiesoja ideju par vēsturisko novadu iekļaušanu vienotajā Latvijā. Ģerboni papildināja stilizēts ozollapu vijums (latviešu tautas varenības un patstāvības zīme) un sarkansudrabsarkana lente Latvijas karoga krāsu samēros. Ģerbonis līdz ar karogu un himnu simbolizēja valstisko neatkarību, tāpēc pēc Latvijas okupācijas par tā lietošanu draudēja sods. Kā valstiskās neatkarības zīme vēl pirms neatkarības atjaunošanas ģerbonis atkal kļuva leģitīms 1990. gadā, bet 1991. gadā tas vēlreiz atjaunots kā neatkarīgas Latvijas Republikas simbols.
Monētas aversā zem ģerboņa attēlota Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīme.
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. To ģerboņus, kas noteikti ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" ar likuma spēku un 2012. gadā no jauna ar "Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumu" ieguvuši valsts simbolu tiesisko aizsardzību, radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942).
Kurzemes un Zemgales ģerboņu pirmsākumi rodami Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajā simbolikā. No tās ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Alnis heraldikā ir reti sastopama figūra, kas te simbolizē dabas bagātības. Savukārt pakaļkājās saslējies lauva ir viens no heraldikā izplatītākajiem simboliem, kas pauž spēku un varu.
Vidzeme un Latgale savu heraldisko simboliku ieguva, kad tagadējās Latvijas austrumu daļā, Daugavas labajā krastā izveidojās Polijas–Lietuvas kopvalstij pakļautā Pārdaugavas hercogiste un grifs jaunajam administratīvajam veidojumam 1566. gadā piešķirtajā ģerbonī apvienoja zvēru un putnu valdnieku pazīmes, simbolizējot visaptverošu varenību un spējas. Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts).
Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir eiro kolekcijas monēta ar Latvijas lielā valsts ģerboņa un tās kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.
