Izvēlieties valodu

Hercogam Jēkabam 400

Materiāls 925° sudrabs
Gads 2010
Tirāža 5000
Mākslinieki Grafiskais dizains: Ilze Lībiete Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča Jānis Strupulis
Šī monēta vairs nav pieejama pārdošanā. Monēta paliek tikai kolekcionāru īpašumā un mūsu arhīvā kā stāsta liecība.

Produkta apraksts

Hercogs Jēkabs (1610-1681) ir spilgtākais Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561-1795) līdz 1737. gadam valdījušās Ketleru dinastijas pārstāvis. Viņš mantoja troni 1642. gadā pēc tēvoča hercoga Frīdriha nāves, kaut gan faktiski hercogisti pārvaldīja jau kopš 1639. gada. 

Jēkabs bija Anglijas karaļa Džeimsa I krustdēls. Viņš uzauga galvenokārt Hoencollernu galmā Berlīnē, studēja Leipcigā un Rostokā, apceļoja Eiropu, iegūstot plašu redzesloku, kas vēlāk ļāva būtiski modernizēt savu valsti. Kurzemē tika radītas 70 manufaktūras, kas darbojās dažādās nozarēs - no čuguna liešanas līdz gobelēnu aušanai -, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm. Kurzemes kuģus pirka Francija un Anglija. Viņa nodibinātās kolonijas - Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā - ne tikai kalpoja Kurzemes starptautiskajai atpazīšanai, bet arī radīja iespēju veiksmīgam koloniālpreču tranzītam. Hercogs mīlēja mākslu un kultūru, tomēr neizputināja valsti, ceļot jaunas, greznas pilis pēc Rietumeiropas valdnieku parauga.

Hercogs Jēkabs 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Luīzi Šarloti, un veiksmīga bija arī viņa ar deviņiem bērniem svētītās ģimenes dzīve. Tomēr to, tāpat kā hercogisti, skāra Latvijai raksturīgais vēsturiskais liktenis, ko noteica atrašanās lielvaru vidū: 1658. gadā Polijas-Zviedrijas kara laikā viņu ar ģimeni sagūstīja un divus gadus ieslodzījumā turēja zviedri. Hercoga valdīšanas otrais periods bija galvenokārt saistīts ar izpostītās saimniecības atjaunošanu.

Hercogs Jēkabs kļuvis par gluži vai mitoloģisku personību, kas iemieso "gudrā un labā valdnieka" tēlu. Taču viņš turpina dzīvot ne tikai kā vēstures leģenda - Ketleru asinis rit vairāku pašreizējo Eiropas karaļnamu pārstāvju dzīslās. 

Monētas reverss veidots pēc sudraba piemiņas medaļas parauga, kas, domājams, darināta 1642. gadā, hercogam Jēkabam kāpjot tronī. Pēc 2. pasaules kara Latvijā vairs nav neviena šīs medaļas eksemplāra, bet monētas īpašniekiem hercoga lepnais profils atgādinās par apdāvināto un spožo personību, kas Latviju jau pirms vairākiem gadsimtiem ieveda Eiropā.

Tehniskais apraksts

Nominālvērtība: 1.00 Ls
Svars: 31.47 g
Metāls: 925° sudrabs
Diametrs: 38.61 mm
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 5000
Gads: 2010
Monētas josta: Uzraksti Latvijas Banka un Latvijas Republika, atdalīti ar rombveida punktiem
Kalta: Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Grafiskais dizains: Ilze Lībiete
Plastiskais veidojums: Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis
Obverse

Averss

(priekšpuse)

Centrā - Hercoga Jēkaba portrets profilā, zem tā - skaitlis 1 un uzraksts LATS, augšpusē pa labi - lokveidā gadskaitļi 1610-2010, apkārt lokveidā izvietots uzraksts IACOBUS DEI GRATIA IN LIVONIA CVRLANDIAE & SEMIGALLIAE DVX.

Reverse

Reverss

(aizmugure)

Centrā - Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis.

Mākslinieki

Grafiskais mākslinieks

Ilze Lībiete

Ilze Lībiete ir izteikti sievišķīga māksliniece, klusinātu noskaņu meistare, kas strādā pustoņos, maigos krāsu vai melni pelēko gradāciju pieskārienos tiklab lapas baltumam, kā cilvēka iekšējai pasaulei. No visām grafikas tehnikām vislabprātāk izvēlas krāsu litogrāfiju un sietspiedi. Tās abas pieļauj visai glezniecisku laukumu uzklājumu, vienlaikus arī ļoti daudzveidīgu apiešanos ar līniju – no svabada, šķietami domas nevadīta švīkājuma līdz izsmalcinātam, līganam izvijumam. Maz reālu tēlu un...
Uzzināt vairāk
Ilze Lībiete
Plastiskais veidojums

Ligita Franckeviča

Ligita Franckeviča ir dzimusi plastiķe. Ja viņas izjūtai un roku prasmei pār visu būtu teikšana, pasaule pārvērstos glāsmaini apaļotās, līgani vienotrā pārplūstošās formās. Tā būtu pasaule bez mēmām plaknēm, asiem stūriem, griezīgām šķautnēm – pašpietiekamas lietas un pašcieņas pilnas būtnes ar liega klusuma telpu apkārt. Ar maigām, samtainām gaismēnām. Dažkārt pat ar savu iekšēju starojumu. Tēlniece visvairāk strādā bronzā, kas viegli "iztek līdzi mūsu iegribām" (T. Zaļkalns), bet labprāt arī...
Uzzināt vairāk
Ligita Franckeviča
Plastiskais veidojums

Jānis Strupulis

Pēc vairāku gadu sadarbības, veidojot Rīgas jubilejai veltīto sudraba monētu sēriju Rīgas astoņi gadsimti, grafiķis Gunārs Cīlītis par Jāni Strupuli izteicies: "Kas ir zīmējumā, to viņš atdod un nostrādā [..], tas ir vienkārši perfekti. Viņš ir neaizvietojams. Liels vinnests Latvijai, bankai jo sevišķi." "Būtībā tas ir kā matemātikā," atzīst pats J. Strupulis, "ir tikai viens pareizs atrisinājums. Tas arī vislabāk izskatās. Un man tas ir loģiski izstrādājies." Patlaban viņa veikumā ir vairāk...
Uzzināt vairāk
Jānis Strupulis